Pavisam atklāti runājot, man nav ne mazākās saprašanas pēc kādiem principiem tiek veidotas video reklāmas. Vai ir jābūt skaistiem cilvēkiem, lipīgām frāzēm, nezinu. Taču nu man liekas, ka vismaz vienu dienu no savas dzīves varu izskaidrot tikai un vienīgi ar alus reklāmu palīdzību. Paskaties šo video:
Vai Tev šī seja kaut ko neatgādina?
Te ir tā pati sajūsma, tikai bez spiedziena. Nezinu, par ko es bļautu vairāk par pilnu skapi ar drēbēm, vai pilnu skapi ar aliņiem… Taču viens ir toč – bildē redzamās sajūtas ir vairāk vērtas nekā kurpes un šmiga kopā ņemti.
Stāsts sākas pavisam vienkārši: Nekad savā dzīvē neesmu mīlējusi dzimšanas dienas. Pat īsti nezinu kāpēc. Vienkārši ir tāda sajūta. Tā arī šogad 9. jūnijam biju radījusi grandiozu vakara plānu, lai neatcerētos nākamo dienu. 
Kā nekā Četros Baltos Kreklos uzstājas mani latgaliešu mīļumiņi: Dabasu durovys un Restauratori un tā ir perfekta vieta, kur izballēties līdz nemaņai. Tā nu es sapucējos, savācu līdzi savas dāmas un devos pretī ballītei, kura pēc idejas būtu jāaizmirst.
23.56 Zvans no mammas. Atbildu zvanam un viņa man savā mīlīgajā balsī teic: “Apsveicu ar pēdējām minūtēm manī. Tieši pirms 21 gada man šajā mirklī bija ļoti grūti.” :D Iekšā palika tā silti. Laikam ģimenes saites nevar pārraut attālums starp Rogovku un Rīgu. Teicu mammai, ka ļoti mīlu.
00.10 Nu oficiāli varu svinēt acīti. Paliku pilngadīga gandrīz visās valstīs.
Un tad notiek pārsteigums: Anna ir sarunājusi ar Dabasu durovu Arņuku afēru. Viņa uzkāpj uz skatuves un sāk stāstīt par meiteni no latgales, kurai šodien dzimšanas diena. Viņai rokās ir šampis, man sejā pārsteigums. Liene mani stumj uz skatuvi pie Annas, Ingas un Baibas, bet pārējais viss klubs dzied daudz baltu dieniņu.
Man iekšā bija tāda sajūsma. Pastiepos līdz mikrafonam un teicu: “Man dzīvē nekad nav patikušas dzimšanas dienas. Bet ticiet man šī ir lieliksākā dzimšanas diena un es nekad to neaizmirsīšu.” Un tas bija patiesi. Sen nebiju tik labi izdejojusies, izsmējusies, dikten daudz dziedājusi līdzi. Un es pat to visu atceros.
Uz mājām vilkos rīta gaismā. Ātri gultā, ātri aizmigt, lai nākamajā dienā varētu baudīt svētdienas sajūtu. Un kas gan ir svētdiena bez Andrejsalas. Un tur atkal no jauna: divlitrene ar spraitu, alternatīva kompānija un ballīte atkal sākas.
Vēlāk gājiens cauri vecrīgai, iekubināšana ar apzinīgākajiem KUBA ORGiem, Robja kūciņa ar 3 svecītēm @Casablanca (neskatoties, ka tur ir dūmu detektors), salātu griešanas festivāls mājās un Lauras un Nikija zvans, lai laižu iekšā dzīvoklī. Lieki teikt, ka tā bija perfekta diena ar kolosāliem cilvēkiem. 
+++ Pat gājiens uz karaokes bāru ar atvērtu šampi rokās bija graujoši pozitīvs, neskatoties uz to, ka Raivo tika uzrakstīts protokols. Nekad tā nebijusi smējusies kopā ar pašvaldībniekiem & viņu suni. (Lai iegūtu bildīti no tā, kā Raivo tiek rakstīts protokols, man laikam vajadzētu paviesoties policijas mājā. Bet vismaz viņš iepozēja ne pa jokam.:D )
Iespējams, ka Calsberg ir labākais alus, bet vienu es zinu notekti – Šī bija mana labākā dzimšanas diena ever.
P. S. Lielum lielais sveiciens studentlife fotogrāfam Artūram Kigitovičam par paparaci cienīgām bildēm. (Visas bildes, kurās ir redzamas ainiņas no ballītes ČBK ir Artūra Kigitoviča autordarbs)
P. S. Paldies visiem maniem mīļajiem. Šī diena bez jums nebūtu tik īpaša. :*
