Students var būt trīs vietās vienlaicīgi. :D

Tautā saka, ka students var būt trijās vietās vienlaicīgi: pālī, sesijā un pakaļā.

Kad jaunais students atnāk uz Augstskolu viņam liekas, ka viņš baaaigi mācīsies, ar pasniedzejiem sapratīsies, lekcijas apmeklēs un seminārus atstrādās laikus. Nenoliedzu, ka daļa no šīs izpratsnes vēl joprojām virmo tanī, kā es pati organizēju savu studiju procesu, taču nu arvien vairāk un vairāk sanāk atcerēties Šmikuča mācītā fizmatu himna. Itsevišķi teksts:”Pie velna lekcijas, pie velna sesijas,Pie velna viss,Kas mūsu prātus jauc”. Pilnais dziesmas teksts ir redzams šeit.

Un tā nu ir sanācis, ka man studejot RSU šī sesija ir sanākusi visjautrākā. Ar negulētām naktīm veselas nedēļas garumā, piepampušām acīm, vai pat arī zileim riņķiem zem tām, ar nežēlīgiem enerģijas uzplūdiem guarānas iedarbības dēļ, kā arī ar savu kursabiedru atbalstu un smiekliem pirms eksāmeniem, vai arī sarakstu laikā vēlos vakaros.

Šeku, reku būs daļiņa no tā, ko man nācās izdzīvot. Varbūt kādam, kuram eksāmeni būs vēlāk noderēs iedvesmai, vai arī pamācībai kā nedarīt.

10. maijs. plkst. 5.44 no rīta. Twiiter sarakste starp @lalilaans un @sidzh:

Ticiet man šī nakts bija viena no tām, kad mēs, stulbie žurnaļugas negulējām. Bet izturējām un ne vienu vien nakti pēc kārtas. Līdz brīdim, kad antropoloģiju ar dažādiem kurioziem nokārtojām, un pienāca laiks uzelpot.

20. maijs.

Tāpat arī mēs, stulbie žurnaļugas, pārdzīvojām parādu kaudzes, bet eksāmenos, protams, savi iekšējie jociņi par plaģiātiem, špikošanu un lietām uz kurām attiecas vai neattiecas autortiesības.

21. maijs. Pēc eksāmena.

Tagad brīvdienas ir klāt, pirmdien vēl joprojām jābūt 4rām esejām un piektdien pēdējais eksis. Man liekas, ka peldu pa dzīvi, pa studijām, pa RSU. Droši peldu.

Ceru, ka neslīksiet arī Jūs.

P.s. Slepeni mīlestības pilni sveicieni maniem stulbajiem žurnaļugām. :*

no RSU SP nominācijas “verbālā caureja” krātuves

RSU SP boulinga ballīte. Citāti tāpat kā nogāztie ķeģli ripoja tāāālu no teicēju mutes.

Zobi ir kā ķiegeļi. Cerams, ka bumba nav kulaks, bet urbis. /Stomatologi/

Histoloģijā nolikts kolokvijs ir kā straiks. /3 grupas kalogēni/

Studenti tiek sisti kā ķegļi. /EMFI/

Stradiņos nervu sistēma ir stiprāka kā ķegļu bumba. /Luspe/

Ja trāpi tāpat kā kopsavilkumā ir kruti. /Žurnaļugas – 62/

Mēs tos kopsavilkumus tāpat kā ķegļus pa vienam vien neitralizējiam. /ALOHA/

Mēs tos ķegļus kā noduļus nobliežam. Pēdējā brīdī sanāk nogāzt ķegļus kā kopsavilkumus. /Bez bumbām/

Papīra kaujas Ķīpsalā

No 25. līdz 28. februārim Ķīpsalā nu jau 16. gadu pēc kārtas norisinājās izstāde “Skola”.  Skolēniem tā ir iespēja gūt ieskatu augstskolu anatomiskajā šķērsgriezumā  un izvēlēties, ar kādu nozari saistīt savu nākotni. Taču ja izstādes vēsturi rakstīt ļautu pašiem studentiem, tad gan sanāktu anormāli liels memuārs, pilns ar studentiskām leģendām par to, kas noticies, jo katrā izstādē ir kāds īpašais stāsts. Visbiežāk tas ir stāsts par to, kas notiek 7dienas 16.30. taču ne tikai…

Viens no lielajiem izstādes ieguvumiem ir cilvēki un šo cilvēku acis. Ne tikai stendu cilvēki, ar kuriem organizēt ballītes, uzsist klaču vai fenderēt konfektes,kad manāms apmeklētāju trūkums. Vai arī sen neredzēti paziņas, kuri garāmejot atceras, ka mums ir bijis k-kas kopīgs. Vislielākā vērtība stendu cilvēkam ir vidusskolēns – tu atkal skaties tikpat apjukušās acīs, kā tev, laikā kad pats mēģināji izvēlēties savu studiju programmu. Vai arī redzi acīs cīņassparu, kas pauž to, ka viņam netrūkst degsmes, lai cīnītos par sapņiem gluži kā tev pašam, ne tikai tad, bet arī šodien. Iespējams man šis vidusskolēna tēls liekas tik svarīgs, jo vēlos viņam palīdzēt atrast īsto dzīves ceļu. Tāpat kā vismaz gribas ticēt, ka esmu atradusi es pati.

Šķiet pavisam dīvaini, ka atskatoties uz laiku, kas pavadīts Ķīpsalā, varu apgalvot, ka daudz ko esmu mācījusies. Fascinē iespējas, kuras piedāvā ik uz soļa. Viens aicinājums un es sēžu RTU stendā un mācos lodēt, ne tikai tāpēc, lai vēlāk tētim varētu palielīties par to, ko viņa meita māk, bet tāpēc, lai pierādītu pati sev, ka varu pārkāpt pāri principam teikt es nemāku, brīdī kad tā īsti mēģinājusi nemaz neesmu. Arī pirms izstādes nelaidu garām iespējas pamēģināt k-ko jaunu. Fotosesija RSU reprezentatīvajiem materiāliem – kāpē gan ne! Un nu – mana seja rēgojas uz bukletiņa, kuru iespējams kāds saķēpās, bet kāds lasīs kā bībeli līdz brīdim, kad iestāsies skolā, ar kuru lepojos. Dejas mēģinājumi flashmobam, kurš galu galā nenotika – arī tā bija mācīšanās. Mācīšanās nelekt uz to pusi, uz kuru virzi roku. Bija smieklīgi, lustīgi un nenormāli labi.

Ja katram, studentam, kuram šo dienu laikā radās kāda ideja, iedegtos gaismiņa, tad mēs varētu apgaismot visu izstāžu zāli. Un lai cik studentiski neliktos, visgrandiozākās idejas rodas tad, kad gribas ballēties.  Līdz ar to arī rodas tie maģiskie 7dienas 16.30. Svētdienas rīts sākas ar starpstendu sasveicināšanos, kad vārdam “labrīt” tiek pievienots jautājuma teikums – nu, šodien būs? Vēlāk sākas stratēģisko partneru meklēšna, kam seko papīra sirojumi, locīšana, pakošana un spiešanās slepenajā punktā, kuru BAT no augšas tā pavisam nemanot filmēja. RTU bija pat tik ģeniāli, ka uz vietas izgudroja slapja papīra šaujamo. Žetons viņiem par to. Kā arī milzīgā pateicība spiegiem, kuri no balkoniņa safotografēja  RSU stenda slepenos krājumus, un izlūrēja, ka Turībai būs ūdensbumbas.

16.30, Turības pēdējā himna un alianse dodas ceļā. Vienam rokā kaste pilna ar papīriem. Citiem no ēdnīcas izprasīti miskastes maisi. Viens liels skrējiens un bļāviens: “Nekā personīga. “. Papīrs ar cilvēkiem sajaucas kopā – viens filmē, cits met, kāds aizstāvās, kāds skrien iebrukumā, kāds dejo uz samētātās grīdas, un tam visam pa vidu es, nevarot nostāties kāda pusē. Un pēkšņi uzrodas BATa basketbola komanda, kuri dodas skrējienā ar open maisiņiem, no kuriem katrā stendā tiek iekratīts sasmalcināta papīra blāķis. Patīkams pārsteigums, kas piedod papildus asumu. Cilvēkiem smaidot, spiedzot, mētājoties kauja pāreļas uz LU stendu. Jau divus gadus skatos papīra kaujas, bet vēl joprojām nespēju saprast, kā Turība, kurus samočī vispirms paspēj iztīrīt stendu un pārnest kaujas epicentru uz LU.  LU & co turas godam… pa gaisu lido miskastes, papīri, tukšās kastes tiek mauktas kādam uz galvas. Viss tik bērnišķīgi rotaļīgi, studentiski neprātīgi… viss tik skaisti.

Nu izstāde ir beigusies – sēžu mājās ar dažādu augstskolu reklāmas materiāliem – 12 dažādām pildspalvām, 2viem zīmuļiem, RTU piespraudīti un mirguļojošu brošu, BATa marķieriem un saliekamu koka kubu, mugurā ir RSU maika un blakām trīs dažādas tašiņas, kā arī skype sūtās izstādes bildes.  Bet ticiet man – nekas no tā nepārspēs to emociju daudzumu, kas iekšā virpuļo. Bija labi. Bija trakoti labi.

Un nu studenti atkal parādīja, ka mēs iekustināsim to, kas vēl stāv.

cēlonis kļūst par iemeslu

Visa šī nedēļa bija viena traka SP ballīte. Celies 7ņos no rīta, astoņos skolā, pustdienas izlaistas un desmitos vakarā mājās. Kā blakne – neviens vairs nespēj izkontrolēt savu vārdu plūdumu. Un bildē pat Stasis izskatās īpaši SEBiski. Ko padarīsi. Visi pēc asins “noliešanas” kļūst tādi dīvaini.

• Es nesaprotu kurā ķēdes posmā atrodas kāds idiots. /Klāvs/
• Varbūt studentiem nekad nevajadzēja vienu divsimto. /Klāvs/
• Nu stulbi Tev, ka Tev ir grūti pateikt. /Sindija/
• -Man šobrīd galva strādā kā skudrai, nespēju sakarīgi domāt un peiņemt lēmumus.

  -Tev šķiet, ka es nespēju domāt? /Sindija & Maruta/
• Un nebrīnieties, ka es nevienu nepazīstu un ar nevienu nedraudzējos, jo es ar nevienu nedzeru. /Maruta/
• Tas ar ko Tu man asūtīji lai ielogotos skype, es ielogojos googlegrupā. /Agnese/
• -Vīriešiem defaltā ir vienalga par to kā sievietes izskatās.
  -Man nav vienalga. /Maruta & Reinis/
• Paņemt Tevi ir vieglāk nekā vinnēt. /Kārlis Mairai par līdzņemšanu kruīzā/

+++

Kā saldais ēdiens nedēļas nogalē bija mājas kārtošana, uzvelkot pajocīgus apavus un  klausoties mūziku, kura balansēja uz robežas ar sēmeņu ballīti.  Kārtojot skapi atradu interesantu Lapu…

• -Iespēja ir iespēja tikai tad, ja tā tiek nodrošināta./lalilaans/
• Katrai valstij ir savādāk: vienai ir kredītpunti, otrai vafeļpunkti un trešajā dod sarkanās kartītes. Un tā vis nevarēs uztaisīt vienotu Eiropas izglītības telpu. /Anna Cīrule/
• Ja viņa nevar, jāskatās vai mēs nevaram palīdzēt. /Pēteris Jurčenko par Koķi/
• Tas ko raksta studenti ir teorētisks gara lidojums. /I. Kreituse/
• Izglītība ir cilvēktiesību ierobežojums. /I. Krietuse/
• Uzkāpjot piemineklī Sibīriju neieraudzīsim. /I. Kreituse/
• Apakšas nevar, augšas negrib. /I. Krietuse/
• -Iespēja ir iespēja, ja tā tiek nodrošināta.
  -Ja tā nav nodrošināta iespēja, tad tā ir varbūtība. /Berta & Lalilaans/
• Gudrs prāts var atļauties iegūt izglītību un to izniekot. /Mikiņs/
• Es nevaru iejusties katrā līķī. /S. Mihailova/
• Man nepatika kā Tu nospļāvies un es Tevi nošāvu. /S. Mihailova/
• Skatos uz jums un ateros par Torsoplazmozi. /dr. Balode/

Profesionālais komentārs nedrīkst būt neprofesionāls

Un šodien bija vēl viena kolosāla lekcija. Bēēēt… Kladē ir vairāk spārnoto teicienu un daudznozīmīgu frāžu kā teorijas par komunikācijas tiesībām un ētiku.

Dzirdot “Labdien dāmas un kungi, kā arī tie, kas izvēlējušies citu identifikāciju.” secināju, ka I. J. Mihailovs nemainās… Un labi vien ka tā!

• Ir divi varianti. Jūs spēlējaties, vai atturaties no spēles, bet spēlēties – tas ir aktuāls jautājums.
• Viņš pasaka, ka es neko nesaprotu, un es nestrīdos, jo varbūt es arī neko nesaprotu…
• Īss situācijas apraksts —> Viens otram iedeva pa ģīmi.
• Profesionāls komentārs nedrīskt būt neprofesionāls.
• Normāli teksts uz vienas lapas, bet students to vienu lapu māk izstiept uz 2,5.
• Īpašais piespiedu aparāts —> Tētiņš ar pātagu.
• A kā ir ar sabiedrisko “fuj” – tas arī ir sods.
• Visas īstenības var demonstrēt ar vienu piemēru, kas maksā 20 000 dolāru.
• Es uz jums skatos un izvaroju.
• Es nerunāju par to kā kāds iesita pa aci vai nozaga Ls 5 . Es runāju par strīdiem.
• Viņa bija dzērusi un neatbilda nekāda prasībām.
• Fiziska aizskaršana ir cilvēktiesību pārkāpums, tāpēc pirms bučošanās vajag papasīt atļauju un pastāstīt par iespējamajām sekām.
• Ja tu izvēlēsies čurāt pie brīvības pieminekļa, cilvēki nesapratīs tavu identitāti.
• Kur ir pateikts, ka es jūs nedrīkstu ar svēto ūdeni apšļakstīt?
• Sensenos laikos, kad dzīvoja Ādams un viņa sieva… aizmirsu, kā viņu sauca.
• Mums ir baigais progress, mēs sievietes arī uzskatām par cilvēkiem. Pakistāna 2007.
• Jūs CV varat rakstīt, ka esat pasaules līdzīpašnieki.