Kas ir lalilaans?
Lalilaans ir meitene. Zilacaina. Un acss zīlītīēm, kuras ir tikpat lielas, cik kafijas servīzes apakštasītes. Ar uzrautu degungalu, dabīgo matukrāsu, dzimumzīmēm dīvainās vietās un trīsdemit sesto kājas izmēru. Lalilaanam ausīs ir astoņi caurumiņi (neskaitot divus, kas visiem nāk no dabas) un vizmaz pārītis paštaisītu auskariņu…
Bēēēt…
Lalilāns ir kaut kas vairāk kā ķermenis.
Ar Lalilaanu sākas stāsts… stāsts kuram “The End” vietā ir “turpinājums sekos”. 
Lalilaans radās pārrakstoties.
Situācijas algoritms pavisam vienkāšs: Laila + sarunu kokteilis un radoša atmosfēra —> un uz pašas apzīmēta krekla, rakstot vārdu no lejas uz augšu sajaucu burtus, kā rezultātā radās lalila, un lalilaans ir pamazinošā forma -mazāka, pūkaināka, ņurcīgāka, bet tanī pašā laikā ar pieauguša cilvēka skatījumu.
Sākumā par lalilaanu zināja tikai tikai atsevišķa sabiedrības grupa. Tas bija segvārds. Dažreiz tas vēl joprojām ir segvārds. Segvārds Twiterī un LastFM’ā, kā arī citur, kur gribas paturēt mazu intrigu.
Ja vēlies spiegot, tad var meklēt arī tā.
Parasti par cilvēkiem, kas nāk no Lalilaans dzimtās puses saka “troks voi nu Rogovkys”*. Iespējams tādēļ arī Lalilaa ir daļa no šī trakuma, vēlmes riskēt un realizēt dažādas idejas, kā arī rakstīt. Lalilaans nevēlas izdzīvot statisku dzīvi. Lalilāns vēlas spontāni ceļot, lekt ārā pa dzīvokļa logu, lai varētu iet skatīties zvaigznes, neplānoti braukt uz da jeb kuru pusi un da jeb cik ilgu laiku…
Lalilaans meklē laimi nevis lietās bet sajūtās – smaržā, kura rodas pavasara ceturtajā nedēļā, vai arī bildē, kura uzņemta apsnigušā mežā. Lalilaanam vēl joprojām ir maza bērna naivais skatiens un spēja uz ierastām ielām paskatīties izbrīnīti. Nevis samāksloti izbrīnīti, bet organiski un pavisam dabīgi izbrīnīti.
Lalilaans vēlas ieņurķot visā, kas notiek apkārt. Tāpēc Lalilaans rakstot peld lietās, kuras notiek tajos pāris decilitros notikumu, no kuriem nevar un negrib izveirīties. Tāpēc lalilaans.wordpress.com ir paredzēts emocijām, notikumiem un sajūsmām, valstiski svarīgiem notikumiem un neformālajām pieredzēm.
Lalilaans runā par to, kas viņai ir tuvs – sajūtas, ticība brīnumam, draugi un mājas, RSU un studenta dzīve. Būtībā Lalilaans runā par sevi. Nevis lai demagoģētu, bet lai padalītos ar savām domām un pieredzi – ja nu kādam noder. 
Lalilaans savā ziņā ir tekstomāne: lasīt un pārdomāt, rakstīt un pierakstīt, runāt un klausīties. Un šis ir viņas dvēseles kailuma metamorfožu arhīvs.
Bēēēt… Tiem, kuri ir tikuši tik tālu līdz lapas malai jāatklāj mazs noslēpums —> aiz Lalilaana slēpjas Laila Ludborža.
nu ko mīļie… TURPINĀJUMS SEKOS! :*
*latg. Traks vai no Rogovkas
