Cilājot vecus makulatūras kalnus atradās interesanta lapiņa, kur RSU studenti speciāli LLU organizētajām “Studentu dienām” bija sagatavojuši draudzīgi sarkastiskus jociņus. 
Lekcijā savākušies studenti no vairākām augstskolām. Viņiem uz nākamo lekciju pasniezējs uzdod iemācīties telefona grāmatu no galvas. Viens no studentiem: „Es esmu no RTU un nesaprotu kāpēc mums tas jāmācās.” Otrs neizpratnē piebalso: „bet es esmu no LU. Man arī nav skaidrs – kāpēc?” Pārmācījies students ar brillēm un ziliem riņķiem zem acīm jautā: „Esmu no Stradiņiem. Līdz kurai lpp jāiemācās, kopsavilkums jāraksta un jāatbild uz visiem jautājumiem?”
Sarunājas divi kanibāli. Pirmais tēvišķi dod padomu otram. „Klau, nekad vairs neēd tos studentus dzeltenzaļos krekliņos ar uzrakstu – LLU.” Otrs neizpratnē: „Kāpēc?”, uz ko pirmais atbild: „viņi peld pa katla virsu un vēl pie reizes visus kartupeļus noēd.”
Iet pa ielu divi studenti. Pieturās pie mājām, stabiem, apgāž miskastes. Viens pārmācījies, otrs arī no Liepājas universitātes.
Ienāk kafejnīcā students no Turības, jautā pārdevējam: „Man lūdzu trīs deisņas.” Pārdevējs studentam – „ OoO, Tu bagāts esi palicis!” uz ko students piebilst: „un piecpadsmit dakšiņas.”
Students stāsta otram studentam. „Tiko satiku Banku augstskolas studentus. Viņi teica, ka katru rītu lai pamostos, iedzer krūzīti kafijas ar 200 gramiem balzāmiņa, taču šorīt viņiem bija tik grūti piecelties, ka pirms lekcijām nācās izdzert piecas krūzītes kafijas.”
