Tautā saka, ka students var būt trijās vietās vienlaicīgi: pālī, sesijā un pakaļā.
Kad jaunais students atnāk uz Augstskolu viņam liekas, ka viņš baaaigi mācīsies, ar pasniedzejiem sapratīsies, lekcijas apmeklēs un seminārus atstrādās laikus. Nenoliedzu, ka daļa no šīs izpratsnes vēl joprojām virmo tanī, kā es pati organizēju savu studiju procesu, taču nu arvien vairāk un vairāk sanāk atcerēties Šmikuča mācītā fizmatu himna. Itsevišķi teksts:”Pie velna lekcijas, pie velna sesijas,Pie velna viss,Kas mūsu prātus jauc”. Pilnais dziesmas teksts ir redzams šeit.
Un tā nu ir sanācis, ka man studejot RSU šī sesija ir sanākusi visjautrākā. Ar negulētām naktīm veselas nedēļas garumā, piepampušām acīm, vai pat arī zileim riņķiem zem tām, ar nežēlīgiem enerģijas uzplūdiem guarānas iedarbības dēļ, kā arī ar savu kursabiedru atbalstu un smiekliem pirms eksāmeniem, vai arī sarakstu laikā vēlos vakaros. 
Šeku, reku būs daļiņa no tā, ko man nācās izdzīvot. Varbūt kādam, kuram eksāmeni būs vēlāk noderēs iedvesmai, vai arī pamācībai kā nedarīt.
10. maijs. plkst. 5.44 no rīta. Twiiter sarakste starp @lalilaans un @sidzh:
Ticiet man šī nakts bija viena no tām, kad mēs, stulbie žurnaļugas negulējām. Bet izturējām un ne vienu vien nakti pēc kārtas. Līdz brīdim, kad antropoloģiju ar dažādiem kurioziem nokārtojām, un pienāca laiks uzelpot.
20. maijs.
Tāpat arī mēs, stulbie žurnaļugas, pārdzīvojām parādu kaudzes, bet eksāmenos, protams, savi iekšējie jociņi par plaģiātiem, špikošanu un lietām uz kurām attiecas vai neattiecas autortiesības.
21. maijs. Pēc eksāmena.
Tagad brīvdienas ir klāt, pirmdien vēl joprojām jābūt 4rām esejām un piektdien pēdējais eksis. Man liekas, ka peldu pa dzīvi, pa studijām, pa RSU. Droši peldu.
Ceru, ka neslīksiet arī Jūs.
P.s. Slepeni mīlestības pilni sveicieni maniem stulbajiem žurnaļugām. :*
