…Reizem ir lītys, kurys vīgli izstuostāt citim, bet griuši pīdūt pošai sev. Vieļoik izaruod, ka citi toža nasaprūt.
…Pats loboikīs ir tod, kod beidzūtīs teirīm traukim, var dzert iudini nu šampanīša gluozis.
…Vāļ nivīns nav pīruodiejs, ka cīnātīs ir drūšsirdeigoik nakai sagaideit. I vāl nivīns nav pīruodiejs, ka tys, kurš naspeitejūt saņem tū, kas paradzāts, ir īkšeji spieceigoiks par tū, kurš cenšās sovu dzievis ceļu rakstāt pats.
…Īspiejams arī speitu dīvi jau ir paredziešs, i, miusu jaunrada speitejūt, jau ir daļa nu īprīkšzinoma dzeivis plāna. Kotra dzeiva ir liktiņa nūteikta, Nu likteņa bāgūt, cilvāks tik i tai īt tam pretī.
…Saprūti kai gribi, gribi kai saprūti.
…Parostū zeimuli var izdzāst ar dziešgumeju. Lai dzāstu pyldspolvu, vāg korektoru. Par kū modernuo zinoitne naspiej izgudroit zuoļis, kas izdzāstu pīļautuos kļiudys munā dzeivī… Dīz kai nasuopeigoik izraisāt amnezeju – ar skuordu voi beizbola nūju?
…Aizdadzūt spičku, Tu rodi guni. Puormatūt man, Tu rodi gunsgrāku. Moš loboik atsvaidzinoj atmiņā tū, kū māma mozam sacāja, i beidz spieļātīs ar spičkom. Loboik nūpierc guns dziešamū aparatu i izlosi juo instrukceju.
…Sleideigs. Es muocūs krist. Jyutūt zemis sirdspukstus i soltū elpu, apsūlu, ka papīžu zuobokus iz kedom namaineišu. Gribīs ticēt, ka manī ir vismoz trešuo daļa nu zīmys spāka i puse nu juos stūrgalveibys.
…Tī, kuri gaida, nasauc!
…Otkon nakts aizsagā mani pavede i pameta. Paveda mani pavysam vīnkuorši – aiztaiseja man acss i aizveda iz vaļsteibu, kurā bez manis i Tevis nivīnam citam caurlaidis nav. A pameta, nikū napaskaidrojūt, viņ atsiuteja kaidu, kas saceja: “Labreit!”
